Valsts pētījumu programmas "Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/ CARD" apakšprojekta "Etniskais mākslā. Tradicionālā amatniecība lietišķajā mākslā, tēlotājā mākslā un dizainā" datu masīvs

Apakšprojekta mērķis: novērtēt nemateriālā kultūras mantojuma lomu kultūras ekosistēmas un kultūras kapitāla attīstībā, analizējot tradicionālās amatniecības kā nemateriālā kultūras mantojuma transformācijas, aizsardzības, saglabāšanas, tālāknodošanas, komunikācijas, pārvaldības un pārradīšanas prakses. Apkopotā veidā dati izmantoti zinātniskajā publikācijā: Inese Sirica, Elīna Veilande-Apine (2022). Textile Artists of the 1970s—1980s—Leaders of Folk Applied Art Studios. Letonica, No. 46. pp. 162-184. Raksta mērķis ir pievērst uzmanību profesionālās tekstilmākslas un amatniecības jeb tautas lietišķās mākslas mijiedarbībai Padomju Latvijā. 1961. gadā Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā (mūsdienās – Latvijas Mākslas akadēmija, turpmāk – Akadēmija) tika izveidota Tekstilmākslas nodaļa. 20. gadsimta 60. gados sāka piešķirt Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu, veidojās Tautas lietišķās mākslas studijas (turpmāk – Studija vai TLMS). Aprakstos par Studiju darbiem pārsvarā uzsvērts, ka tās turpina tautas mākslas tradīcijas, bet eksperimenti amatniecības tehnikās un laikmetīgā tekstilmāksla kā iedvesmas avots pieminēta vispārināti un neskaidri. Pētījumā uzrādīta laikmetīgās tekstilmākslas klātbūtne TLMS darbos un Studiju vadītāji kā saikne ar to. 20. gadsimta 70. un 80. gados Studijas vadīja deviņas tekstilmākslinieces ar Akadēmijas izglītību. Datu kopa satur informācijas par "Tautas daiļamata meistariem (TDM)" (4020 kartotēkas vienības) apkopojumu tabulas formātā. Kartotēka glabājas Latvijas Nacionālajā kultūras centrā un ir nodrošināta personas datu īpaša aizsardzība saskaņā ar LNKC Privātuma politiku